VĒSTURE

Aumeisteru muižas ēkas ir valsts arhitektūras pieminekļi, muižas parks – valsts aizsargājamais dabas objekts, Aumeisteru muiža, līdz ar tās atjaunošanu, mūsdienās ieguvusi kultūrvēsturisku nozīmi.  

Pirmās ziņas par Aumeisteru muižu  attiecināmas uz 1533. gadu. 1737. gadā ar ķeizarienes Annas atļauju muižu nopērk majors Johans fon Vulfs, kas kļūst par vienu no bagātajiem Vidzemes guberņas muižniekiem.  Līdz Latvijas valsts dibināšanai Vulfu dzimta ne uz brīdi neizlaiž Ziemeļvidzemes dārgumu no savām rokām.  

Ievērojamākais un ietekmīgākais no fon Vulfa dzimtas bija Heinrijs Adolfs fon Vulfs ( 1765. – 1843.), ar kura vārdu saistāms Aumeisteru muižas varenības uzplaukums. Adolfa skaistā darba turpinātājs – Emīls fon Vulfs ( 1840. – 1910.) 

Līdz mūsdienām saglabājušās pils jeb kungu mājas vecums ir apmēram 200 gadi. Aristokrātisks un dižs atvēziens – par to vēsta vēsturiskās liecības un arhitektūra, kas par spīti laikam, kariem, cilvēku destruktīvajām darbībām, tomēr pasargājušas bijušās godības apliecinājumus. Senās arhitektūras baudītājiem īpašu prieku sagādā unikālā, vizuāli efektīvā, labi saglabājusies pārvaldnieka māja, kas celta nedaudz vēlāk. Pārvaldnieku māja nav daudz mainījusies, tās izcilās formas, izpildījums un amatnieku meistarklases pārsteidz joprojām. 

Progresīva domāšana veicināja Aumeisteru ekonomisko uzplaukumu. Muižas komplekss paplašinājās: staļļi, manēža, ratnīca, kučiera māja, pulksteņklēts, labības klēts, nedaudz tālāk no centrālās daļas: bijušais pagasta nams, pasts, ārpus muižas centrālās daļas – kalpu mājas, tvaika dzirnavas un Baznīca, no kuras gan mūsdienās palikušas tikai drupas, bet, atrodoties Aumeisteru augstākajā daļā, joprojām nes svētību pār šo skaisto vietu. Un, protams, fon Vulfu dzimtas kapenes – vēl viens vēsturisks piemineklis tā laika diženumam un cilvēka īslaicīgumam, kas apliecina – ir tādi cilvēka darbi, kas tiek nesti mantojumā cauri gadsimtiem. Tāpat kā Aumeisteru parks ar muižas dīķi.  Parka vecums ir 100 – 160 gadi.  

Lai gan progress un laiku, varas maiņas ieviesa savas korekcijas, Aumeisteru muižas teritorija ir padomju mantojuma neskarta. Nav bijušo lielsaimniecību ēku vraki, dzelzsbetona aizgājušo laiku spoki, kas daudzviet Latvijā bojā ne vienu vien ainavisku vidi. Saglabājot savu unikalitāti -  Latvijas daba ar vārdiem neizstāstāmo lauku burvību kopā ar vēsturiskās aristokrātijas diženuma pieskārienu, Aumeisterus padara par miera, skaistuma un baudas oāzi.